Valdes locekļu atbildība. Daži grāmatveža jautājumi juristiem
Visiem jau ir zināms, ka, sākot no
Likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir parādījusies jauna sadaļa, kuras viens pants skan šādi:
60.pants. Nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas pamats un administratīvā procesa uzsākšana
(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:
1) nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;
3) ir konstatēts, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē;
4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
5) juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
(2) Ja juridiskajai personai ir vairāki valdes locekļi, viņi par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu atbild solidāri.
Ja uz šo likuma pantu skatās „stratēģiski”, kā to dara likumdevēji, – tad viss, protams, ir skaidrs.
Ir galvenais noteikums, lai pārceltu atbildību, – personai, no kuras VID piedzīs parādus, jābūt šī uzņēmuma – ļaunprātīga nodokļu nemaksātāja laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi izveidojās – valdes loceklim.
Ir vēl pieci papildu noteikumi. Pirmais noteikums nosaka nodokļu summas parāda slieksni, lai VID nenodarbotos ar niekiem. Otrais un ceturtais noteikums attiecas uz VID pienākumiem – viņiem sākumā ir jāpaziņo uzņēmumam, ka „naudu ilgāk negaidīs” un jānosūta uzņēmumam lēmums par piedziņu. Pēc piedzīšanas mēģinājumiem, visdrīzāk nesaņemot visu summu, jāsastāda akts par piedziņas neiespējamību. Trešais un piektais noteikums attiecas uz valdes locekļa pienākumiem – viņš nedrīkst atsavināt uzņēmuma aktīvus ieinteresētām personām un viņam ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, ja ir pamatots iemesls to darīt.
Stratēģiski (raugoties no augšas) – viss ir saprotams. Taču, ja nolaižamies uz grēcīgās zemes (tur, kur debets ir pa kreisi un kredīts pa labi) un paraugāmies, kaut vai nedaudz, nedaudz, uz visu no grāmatveža viedokļa? Piemēram, uz galveno noteikumu – pieņemsim, ka uzņēmums par 2015. gada februāri ir deklarējis budžetā samaksājamo PVN summu 50 000 eiro. Bet
Un atkal „jautājums” – kas ir aktīvi? Ja raugās „stratēģiski”, tad uzņēmuma aktīvi – tās ir rūpnīcas, kuģi, ražošanas līnijas, automobiļi utt. Ja tas arī ir domāts, tad šajā punktā vajadzēja noteikt kādu vērtības slieksni. Jo, ja raugās no grāmatvedības viedokļa, tad „aktīvi” – tas ir viss, kas ir firmas bilances kreisajā pusē. Un visaktīvākais aktīvs ir „nauda”. Vienkārša nauda bankas kontā. Un, lūk, iedomājieties – iebrauc mūsu valdes loceklis benzīntankā uzpildīt automašīnu un pie reizes nopērk sev sviestmaizi par 3 eiro. Izsalcis nabadziņš, bet grāmatvedis nepamana „slazdus” un iegrāmato visu čeka summu, kur „gan benzīns, gan sviestmaize ir vienā katlā” kā izdevumi par degvielu, tas ir, grāmatvedis noraksta „valdes locekļa pašpatēriņu” uzņēmuma izdevumos. Pēc būtības tā arī ir vistīrākā „aktīvu atsavināšana”. Uzņēmumam bija 3 eiro, bet valdes loceklis tos „atsavināja”, tas ir, apēda. Turklāt „atsavināja” visieinteresētākajai personai – sev pašam.
Starp citu, par ieinteresētajām personām. Likumā rakstīts – atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē.
Maksātnespējas likumā ieinteresēto personu loku likumdevējs ir definējis divas reizes. Pirmajā reizē 72. pantā tiek noteiktas ieinteresētās personas attiecībā pret juridisku personu. Tie ir īpašnieki (akcionāri), personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi, prokūrists, radinieki, kā arī kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.
Un atkal – nezinu, kā tas izskatās, raugoties no stratēģiskiem augstumiem, bet, raugoties no „nabaga grāmatveža, viedokļa. Valdes loceklis ir fiziska persona. Tādā gadījumā jāskatās ieinteresēto personu definīcija attiecībā uz fizikām personām, tas ir, Maksātnespējas likuma 131. pantu. Šajā pantā ir noteikts šāds ieinteresēto personu loks: laulātais, radinieki, aizbildnis vai aizgādnis, komercsabiedrība, kurā fiziskai personai pieder izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē.
Sanāk, ka pārdot „visu, kas ir” uzņēmuma īpašniekam vai prokūristam var tāpēc, ka Maksātnespējas likumā nav noteikts, ka viņi var būt ieinteresētas personas attiecībā pret valdes locekli – fizisku personu, protams, ja viņi nav radinieki.
Bet sviestmaizes – tas jau ir par daudz. Dietologi, protams, būs „par”, bet ko šajā jautājumā teiks juristi?
Olga Zadorožnaja, AA GRAFA SIA
Saīsināti no 1C: ANDI organizētajā pasākumā «Grāmatveža svētki»,
kas notika
Grāmatvedības pakalpojumi
Juridiskie pakalpojumi
Audita pakalpojumi
Mūsu projekti
Auditoru Aģentūra GRAFA speciālisti sagatavoja grāmatu, kas skaidro vienu no visgrūtākajiem nodokļu likumiem.
Grāmata ir pieejama
PVN Konsultācijas SIA
t. 29 62 00 20.